
Valdis Dombrovskis,
Eiropas parlamenta deputāts, (JL)
Vērojot Eiropas Savienības (ES) attīstības procesu un piedaloties tā veicināšanā, iezīmējas tās jomas, kurām ir vērts pievērst īpašu nozīmi un saskatīt nākotnes redzējumu, lai laicīgi noteiktu iespējamos draudus un jaunas iespējas.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir demogrāfiskā situācija, kas arvien pasliktinās, ietekmējot ekonomiku un sabiedrību kopumā.
Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās ir būtisks izaicinājums gan Eiropai, gan Latvijai. Šajā jomā nākotne jau saskatāma pašreizējā vecuma struktūrā un attīstības tendencēs. Eiropas sabiedrība noveco, palielinās iedzīvotaju skaits pēc darbaspējas vecuma, bet samazinās bērnu un jauniešu skaits. Šo demogrāfisko tendenču iespējamā ietekme uz Eiropas ekonomiku var būt visai negatīva. Latvijas iedzīvotaju skaits pastavīgi sarūk jau kopš pagājušās desmitgades sākuma.
Pazeminoties darbaspējīgo iedzīvotāju īpatsvaram, samazināsies arī uzkrājumi, saruks resursi investīcijām, kas, savukārt, var novest pie iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu samazināšanās. Pēc Starptautiskā valūtas fonda ekspertu aplēsēm, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās rezultātā tuvākajās desmitgadēs Eiropa ik gadus var zaudēt līdz 0,4% no iekšzemes kopprodukta.
Sabiedrības novecošanās rezultātā samazināsies arī iedzīvotāju ienākumu nodokļu bāze, tajā pat laikā sociālās jomas, arī medicīnas aprūpes izdevumi būtiski palielināsies, saasinot budžeta deficīta problēmu, kas pēdējos gados jau tā ir aktualizējusies finanšu stabilitātes pakta sakarā.
ES jau šobrīd meklē iespējamos risinājumus demogrāfiskās situācijas negatīvo seku novēršanai, tiek īstenoti pasākumi Lisabonas stratēģijas un citu programmatisko dokumentu ietvaros - pensijas vecuma pagarināšana, mūžizglītība, pasākumi sieviešu motivācijai iesaistīties darba tirgū, arī tiešie pasākumi demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, dzimstības veicināšanā. Ekonomiskajā jomā demogrāfijas ietekmi varētu mazināt straujāks darba ražīguma pieaugums.
Tajā pat laikā, negaidot šīs politikas rezultātus, Eiropas darba tirgus pats meklē risinājumus, kas ne vienmēr atbilst ilgtermiņa attistības interesēm. Piemēram, darbaspēka imports, īslaicīgi sedzot deficītu darba tirgū, saasina daudzas citas problēmas.
Ja pagaidām ES „vecās” dalībvalstis darbaspēka problēmu lielā mērā var atrisināt ar strādnieku „importu” no jaunajām dalibvalstīm, tad turpmākajās desmitgadēs situācija šajā jomā mainīsies. Samazinoties darba samaksas līmeņa atšķirībām, darbaspēkam no Austrumeiropas saruks motivācija strādāt Rietumos, vismaz tās kategorijas darbos, kuros tie lielākoties strādā pašlaik. Pieaugs darbaspēka deficīts arī pašreizējās darbaspēka donorvalstīs, arī Latvijā, saasinot darba tirgus situāciju un imigrācijas jautājumu šajās valstīs.
Augstais vidējās darba samaksas un sociālo garantiju līmenis ES arī turpmākajās desmitgadēs uzturēs šī darba tirgus pievilcību citos pasaules reģionos.
Tadēļ, var paredzēt, ka demogrāfijas un darba tirgus tendences tuvākajas desmitgadēs joprojām būs labvēlīgas darbaspēka importam, aktualizējot dažādu tautību un reliģiju līdzāspastāvešanas problēmas ES, kas ir nākošais lielais izaicinājums.
Arvien skaidrāki kļūst izaicinājumi, uz kuriem ES turpmākajās desmitgadēs būs tā vai citādi jāatbild.
Cik ātra būs šī atbilde, kāda tā būs, to noteiks ES spēja izstrādāt kopīgu rīcības plānu un mobilizēt dalībvalstis tā sasniegšanai. Ir jāpieņem lēmums par ES Konstitucionālo līgumu, lai radītu skaidrību par turpmāko savienības pārvaldes modeli. Šobrīd visām ES dalībvalstīm ir svarīgi izprast to, kas Eiropas Savienība ir un kurp tā virzās.